Marita Liepiņa



Marita ir uzaugusi pavisam parastā ģimenē Latvijā laikā, kad katra indivīda pienākums bija būt labam strādniekam, tādam pašam, kā visi, ēst to pašu, ko visi, dzīvot tādā dzīvoklī, kā visi un domāt, kā visi. Darbs bija visiem.

Tiem, kam laimējās piedzimt par sievietēm, klāt nāca divi papildus pienākumi- būt priekšzīmīgai sievai un mīlošai mātei. Kas ir priekšzīmīga sieva? Čakla, kautrīga, neuzbāzīga, kas 16 stundas dienā nesavtīgi pūlās ģimenes labā un vakarā vēl arī labi izskatās. Mīloša māte, pareiza sieviete, kas ir gatava nest jebkuru upuri bērnu, ģimenes un sabiedrības labā.

Līdz ar to Maritas dzīves līnija bija skaidra jau piedzimstot- mācies, pabeidz skolu, precies, saražo vismaz 2 bērnus, esi laba sieva un sagaidi vecumdienas- ar sastrādātām rokām un salīkušu muguru, bet ar labi padarīta darba sajūtu un sabiedrības cieņu.

Kad augstskolas laiks gāja uz beigām, bija steigšu jāprecās. Pirmā piedzima meitiņa un drīz vien pasaulē pieteicās arī otrais bērns- dēls.

Pēc dēla dzimšanas Marita strādāja skolā un mācīja jauniešiem matemātiku. Kad sabruka Padomju savienība, sāka izvirzīties tie, kas bija gatavi riskēt, darīt kaut ko savādāku, uzsākt biznesu. Pēc ģimenes apspriedes, tika nolemts, ka karjeru taisīs vīrs. Maritas uzdevums - rūpēties par mājas soli un bērniem. Mājās parādījās nauda, Maritas ģimene varēja daudz  ko atļauties. Tomēr vienā ziemas rītā Maritas zināmā pasaules kārtība sabruka. Kad trešā bērna gaidīšanas laiks bija pusē, vīrs nāca klajā ar paziņojumu, ka viņam dzīvē ir parādījusies cita sieviete. Viņš bija noguris no rutīnas. Un tad, kad jaunākā meita nāca pasaulē, viņš bija prom. Marita bija jauna, sāpju sagrauzta sieviete ar trīs maziem bērniem, pusbūvētu māju un  ar pašapziņu zemāku par zāli.
Latviešiem ir sakāmvārds- nelaime nenāk viena. Tai pašā melnajā vasarā, puika ar nazi pats sev izdūra aci. Marita rīkojās un aizvedu viņu uz otru pasaules malu, jo Latvijā tādām traumām vēl nespēja palīdzēt. Nācās vest pie dārga ķirurga Amerikā. Kā viņa to dabūja gatavu viņa vēl joprojām brīnās. Paldies dievam, rezultātā tagad puika ir liels un vesels jauneklis.
Šis dzīves pavērsiens bija ne tikai pagrieziena punkts bērna veselībai, tas bija pagrieziena punkts Maritas dzīvē. Tieši dzīves krīzes punkti ir bijuši tie, kas devuši vislielāko grūdienu pacelties citā kvalitātē.
Tas bija 15 gadus atpakaļ. Pa šo laiku ir daudz kas noticis. Skolotājas darbs Maritai tiešām patika, bet ar to  algu viņa saviem bērniem nevarēju nodrošināt neko vairāk kā pašu minimumu.  Nomainot vairākas darba vietas,  pašā saknē nekas nemainījās  - Marita tāpat nevarēja atļauties to ko gribēja.
Tad Marita saprata, ka grib dzīvot labāk un uzsāka savu biznesu – vairumtirdzniecības kompāniju. Tas nebija viegli,  īstenībā tas bija ļoti grūti. Bet par laimi Maritai bija  drosme, mērķtiecība un vēlēšanās  apgūt jaunas lietas, tāpēc  kopumā veicās tīri labi.
Visa ģimene bija paēdusi, varēja atļauties kopīgi atpūsties. Marita izvadāja bērnus pa Eiropu eksursijās un apmaksāja viņu  hobijus- peldēšanas, sporta dejas, ģitāras spēles, zirgu jāšanas, florbolu  utt.. Tomēr krīzes laiki ienesa lielas izmaiņas.
Biznesā naudas plūsma palika aizvien mazāka un ar laiku tā no peļņu nesošas sistēmas pārvērtās par naudas dabūšanu no debitoriem, lai samaksātu darbiniekiem algas un kreditoriem rēķinus. Palika skaidrs, ka nav jēgas to turpināt.
Lasot un  klausoties, ko prognozē pasaules ekonomisti, Marita saprata, ka jāmeklē kaut kas pilnīgi savādāks, ir jāmeklē inovācijas. Marita daudz lasīja, meklēja pasaulē atzītu ekspertu viedokļus un tikās ar biznesmeņiem, kas  praksē uzbūvējuši miljoniem vērtus biznesus.
Marita gribēja saprast, ko tad var darīt cilvēks, kam nav mežonīgas summas, ko ieguldīt vai speciālas zināšanas īpaši pieprasītā sfērā. Cilvēks, kas dzīvo valstī, kur ekonomiskā krīze ir cirtusi dziļas brūces.   Un ir, šīs iespējas tepat Latvijā mums ir un pie viņām ir jāstrādā.
Šā brīža Maritas galvenais secinājums ir, ka cilvēki baidās būt turīgi, paši reāli nogriežot sev naudas plūsmu. Daudziem  ir maz zināšanu un sapratnes  par reziduālo ienākumu, kas dod iespēju- vairāk naudas un vairāk brīva laika vienlaicīgi. Un šis izglītības  lauciņš ir tas, kurā viņa darbojas pati - veido reziduālā ienākuma avotu un palīdz citiem. Ir skaidrs, ka mūsu ienākumi aug līdzi mums pašiem.
Mēs bieži iekrītam kādā viena virziena uzskatos, noliedzot pārējos, tā īsti tur pat neiedziļinoties, balstoties uz veciem , ierobežojošiem uzskatiem. Iespējas ir  kaudzēm mums apkārt, mēs viņas reāli „pakāšam”,  palaižam garām vienu aiz otras. Jāiemācās tās saskatīt un drosmīgi rīkoties. Ja gribam savu biznesu, tad jāapgūst nevis tikai savs produkts, bet konkrētas biznesa zināšanas- par klientiem, par komunikāciju, par pārdošanu un drosmīgas, saprātīgas  rīcības pamatprincipi.
Ja gribam redzēt sevi laimīgu, mums jāizin cilvēks ( tas ir mēs paši) gan no fiziskās, gan emocionālās , gan garīgās puses, un jāiemācās nopelnīt naudu viegli un ar prieku.
Marita tic, ka cilvēks var būt vesels, laimīgs, ar brīvu laiku hobijiem, ģimenei un  daudz naudas, lai varētu īstenot gan savus mērķus, gan  palīdzēt citiem.
Marita ir gribasspēka un neatlaidības treneris. Sekojot viņas izstrādātajai gribasspēka treniņu sistēmai, ikviens var noprecizēt mērķus, uztrenēt drosmi un neatlaidību, ieviest jaunus ieradumus dzīvē visdažādākajās dzīves sfērās. Marita konsultējas ar pasaules klases skolotājiem, miljonāriem, kas pa šo ceļu ir gājuši un pati to pārbauda uz savas ādas.
Izaugsme  ir process. Nepārtraukts sevis apmācības process un dalīšanās process. Ja mēs neaugam, tad mēs jau krītam. Šis izaugsmes ceļš ved cauri tik daudz iespējām, saved kopā ar brīnišķīgiem cilvēkiem, un visi mēs esam viens otra skolotāji. 
Veiksminieki apgalvo, ka panākumu atslēga ir nevis “cūkas laime”, bet loģisku ieradumu virkne.  Šos ieradumus var apgūt un ietrenēt jebkurš ar regulāru un mērķtiecīgu rīcību. Panākumu atslēga ir gribasspēkā un  neatlaidībā. Vienkārši jāķeras klāt.
Zinātāju Maritu sajūsmina cilvēki, kas neapmierinās ar sasniegto un aizvien meklē jaunus risinājumus, idejas un iespējas. 

1 komentārs:

Anonīms teica...

Paldies Marita Par lielisko rakstu! Tu jau kā skolotāja mani vidusskolnieci (pirms 17 gadiem) spēji iedvesmot sasniegt mērķus, tiekties pēc visa ko vien vēlamies! Ja nebūtu tajā brīdī lieliskie vārdi, viss varēja pagriezties citādi! PALDIES!