Savvaļas augi veselībai un skaistumam





Senie latvieši vadījās pēc principa – galvenais  ir veselības saglabāšana, jo labāk taču darīt visu, lai slimība netiek iekšā, nekā cīnīties ar to vēlāk. Viens no šādiem profilaktiskiem paņēmieniem ir ārstniecības augu lietošana uzturā, inhalācijās, kompresēs un vannās.



Mums, Latvijā dzīvojošajiem, šajā ziņā paveicies dubultā:
  • mums joprojām brīvi pieejamas pļavas un meži, kuros saglabājusies salīdzinoši neskarta vide un kur atrast vērtīgos savvaļas augus,
  • un daudzas no zināšanām mēs joprojām praktiski izmantojam ikdienā, savās īpašajās ģimenes receptēs, ne tikai lasām par tām grāmatās. Kādā ģimenē zina stāstīt, ka pret klepu jādzer piens ar sīpolu, citā – ka kaklasāpes ārstē timiāna tēja, bet ja slikta dūša, jāiedzer dažas pilītes vērmeļu tinktūras.
Tautas medicīnu nav aizmirsuši arī ārsti – papildus tradicionālajām metodēm, viņi bieži vien iesaka dzert zāļu tējas, lai organismam palīdzētu attīrīties. Un droši vien pat rūdītākais skeptiķis kaut reizi apēdis ķiploku gripas sezonas laikā – drošībai, vai arī iedzēris piparmētru vai kumelīšu tēju mieram. Labākais ir tas, ka ārstniecības augu iedarbībai var arī neticēt – tie tik un tā palīdzēs, ja vien zina, ko un kā lietot! 

Kā iedarbojas ārstniecības augi?

Augi satur bioloģiski aktīvas vielas, antioksidantus, vitamīnus, alkaloīdus, glikozīdus un ēteriskās eļļas. Tas viss ietekmē organisma darbību – nomierinot, uzmundrinot, attīrot, ārstējot. Latvijā augušie augi ir sevišķi bagāti ar šīm vielām, jo aktīvā augšanas un ziedēšanas sezona pie mums ir īsa un augiem šajā laikā jāpaspēj izaugt, nobriest, pavairoties, izziedēt un sagatavoties pārziemošanai.

Kā ārstniecības augus ievākt?

Lai savvaļas ārstniecības augus ievāktu, tie labi jāpazīst, lai nejauši nesajauktu kādu indīgo augu ar ēdamo un nenodarītu sev pāri. Turklāt – augus jau nevāc tikai ziedēšanas laikā, vācamas ir arī saknes, mizas, sēklas, lapas – tāpēc augi jāiemācās atpazīt, piemēram, pavasarī – kad tiem vēl nav lapas vai ziedi un rudenī – kad zaļās daļas jau novītušas.

Nekad nevāc lietošanai augus, par kuriem neesi pilnībā pārliecināts, ka tie ir lietojami!

Svarīgas lietas, kas jāņem vērā:

  • ievāc tikai veselus, nebojātus un tīrus augus,
  • augi nedrīkst būt sajaukti – ja ievāc noteikta auga daļas, tajās nedrīkst būt citu augu piemaisījumu (turklāt, ja ievāc tikai noteiktā auga lapas, nedrīkst būt iejaukti šī paša auga ziedi, ja tos lieto dažādiem mērķiem),
  • jāzina labākais laiks, kad augus ievākt – kad tie visbagātākie ar vērtīgajām vielām,
  • savāktie augi nedrīkst būt saspiesti noslēgtā traukā – tad mainās to smarža, garša, izskats un tie vairs nav derīgi,
  • nekad neievāc pilnīgi visus vienas audzes augus, vai arī, ja lasa tikai lapas – tad uz konkrētā auga atstāj dažas lapas, lai tas nenonīkst,
  • augu virszemes daļas ievāc sausā laikā, bet saknes, ķērpjus, sūnas -  mitrā.

 

Kā ārstniecības augus uzglabāt? 

Pēc ievākšanas augus uzreiz žāvē – paņēmieni atšķiras dažādiem augiem, kā arī saknēm, mizām un sīpoliem. Bet uz visiem attiecas šie nosacījumi:
  • augus nežāvē uz apdrukāta papīra
  • telpā, kurā augi tiek žāvēti, jābūt tīrai un bez specifiskām smakām
  • žāvējot, augi jāgroza un jāpamaisa, lai tie vienmērīgi izžūtu
  • vienmēr jāpārliecinās, ka augi viscaur izžuvuši, pirms tos pako glabāšanai, jo savādāk tie var sabojāties.
  • žāvē tos telpā, kurā pati uzturies - tādējādi uzņemot to enerģiju, kuru augi izdala vīstot.

Uzglabāšanai vislabāk izmantot auduma vai papīra maisiņus, kā arī labi noslēdzamas koka kastītes. 
Mūsu nodarbību cikla “Zāļu sievas zinības” zinātāja Līga stāsta, ka augu uzglabāšanai vispiemērotākie ir lina maisiņi – tie palīdz noturēt un saglabāt arī augu enerģiju, šādi uzglabāti augi lietojami vismaz divas sezonas (papīra maisiņos tie var zaudēt savas īpašības jau pēc pus gada). 
Pavisam noteikti neder polietilēna maisiņi, jo tajos augi ātri vien sabojāsies. Uzglabājot sausie augi jāsargā no putekļiem, mitruma un saules gaismas.

 

Kā ārstniecības augus lietot?

Ir daudzi veidi, kā lietot augus – atkarībā no vajadzībām un iespējām., tos visus apkopojot var izdalīt 7 augu lietošanas veidus:
  1. pārtikā,
  2. zāļu tējas,
  3. uzlējumi un novārījumi (tinktūras),
  4. vitamīnu dzērieni un sula,
  5. pulveri un ziedes,
  6. zāļu vannas,
  7. inhalācijas.

Mīli dabu!

Vācot ārstniecības augus, esi saudzīgs – atceries par audžu saglabāšanu, lai augi turpinātu vairoties un neiznīktu. Ievēro šos nosacījumus:
  • ik gadus jāmaina augu vākšanas vietas,
  • daļa audzes jāatstāj neskarta,
  • pēc sakņu ievākšanas, augsni rūpīgi nolīdzini,
  • nevāc retos un aizsargājamos augus.
Un pats galvenais – ejot pļavā, neaizmirsti ar to sasveicināties un pēc augu salasīšanas  

pasaki pļavai “Paldies!”

Ja vēlies uzzināt vairāk ne tikai par augu vākšanu un uzglabāšanu, bet arī iemācīties tos pazīt – nāc uz mūsu praktisko nodarbību “Ārstniecības augi jeb savvaļas aptieka”, kur zinātāja un zāļu sieva Līga stāstīs un rādīs tepat Latvijas pļavās un mežos atrodamās zālītes.

Jūties labi, dzīvo zaļi – iepazīsti pļavu!


Zāļu sievas zinības


Materiāli: J.Ligers “Ārstniecības augi un to lietošana” - Zvaigzne ABC, 2010
“Ārstniecības augi veselībai” - Avots, 2010
H.Rubine, S.Ozola, V.Eniņa “Ārstniecības augu sagatavošana un lietošana” - Zvaigzne”, 1974

Nav komentāru: