Stresa izraisīta pārēšanās un liekais svars.

Esi stresā? Tu NEESI viena!
Mēs, sievietes pēc 40, tiecamies būt perfektas visās savas dzīves sfērās.
Mēs turpinām savus ģimenes un darba pienākumus, vienlaicīgi darbojoties, lai saglabātu un paplašinātu personīgās intereses un izaugsmi.
Mēs esam tā sauktā “sviestmaizes paaudze”- kad sasniedzam pusmūžu mēs esam ‘iespiestas’ starp mūsu gandrīz pieaugušo bērnu un mūsu novecojošo vecāku vajadzībām.
Mēs esam supersievietes, kuras nevēlas novecot; sievietes, kuras par spīti ikdienas stresam atkal un atkal veido sevi no jauna – meklējot jaunu dzīves jēgu, jaunus partnerus, jaunu dzīves līdzsvaru un jaunus piedzīvojumus.
Nav brīnums, ka esi stresā…hroniskā, pastāvīgā, ilgtermiņa stresā. Toksiskā stresā! 

21. gadsimtā, stress aizņemtām sievietēm pēc 40 ir kļuvis par dzīves sinonīmu.
Tomēr, stress nav tavs ienaidnieks!
Gluži otrādi, tas ir ārkārtīgi svarīgs organisma adaptācijas mehānisms, kas izveidots, lai tiktu aktivizēts mums sastopoties ar īstermiņa izaicinājumiem.
Kur ir problēma?
Atslēgas vārds ir īstermiņa aktivizācija.
Kad tu tiec ilgtermiņā pakļauta prasībām un izaicinājumiem – tavam vienmēr-stresā, ātrajam supersievietes dzīvesveidam, tavs ķermenis (virsnieres) pumpē stresa hormonu kortizolu gandrīz bez apstājas.
 
Tas ir ne tikai psiholoģiski nepatīkams stāvoklis, kas tev liek būt aizkaitinātai, aizmāršīgai, rada zemu pašapziņu un pašvērtību. Mazina dzīves kvalitāti un paātrina novecošanos. Stress rada arī virkni nopietnu fizioloģisku izmaiņu.
Pētījumi liecina, ka līdz pat 90% vizīšu pie ārsta ir saistītas ar stresa izraisītām vai pastiprinātām veselības problēmām. 
Šobrīd aizvien vairāk pētījumu parāda arī citu, vienu no viltīgākajiem stresa blakusefektiem - toksisks stress un kortizola pārprodukcija izraisa neapzinātu, automātisku ēšanu un svara pieaugumu. 
 
Pārāk liels daudzums kortizola veicina tauku uzkrāšanu, īpaši vietā, kur ir visgrūtāk no tiem atbrīvoties – tauki uzkrājas noteiktā vietā uz vēdera – radot ‘tauku riepas’ efektu.
Stresa skartā ķermenī, vairums diētu lemtas neveiksmei. 
„Viens no nozīmīgākajiem un visticamākajiem ceļiem, kas noved pie aptaukošanās”, saka Sanfrancisko Kalifornijas universitātes pētniece Elissa Epel, „ir bijis stresa lomas, kas noved pie pārēšanās, pētīšana. Jo stress maina mūsu apetīti, veicina pārēšanos, un padara mūs rezistentus pret insulīnu un vairo risku saslimt ar 2. tipa diabētu”.

Stress dod tādus pašus signālus, kā bads. Tas smadzenēs ierosina tos neironu ceļus, kas liek mums kārot kalorijām bagātus ēdienus – mēs izvēlamies taukainus, ļoti saldus, vai ļoti sāļus produktus.”, saka Epel. “Kad mums ir ‘stresa smadzenes,’ ēdiens kļūst pat par vēl lielāku apbalvojumu.” 

Un ne tikai. Ir izpētīts, ka hronisks stress padara neveselīgu uzturu īpaši bīstamu: ja cilvēki, kuri nav hroniskā stresā, var ēst pārtiku ar augstu tauku un cukura saturu nepalielinot risku iedzīvoties metaboliskajā sindromā, tad stresaini cilvēki to nevar.
Kā tokisks stress kļūst par taukiem uz vēdera?
Radikāla uztura maiņa nav risinājums, jo stress:
palielina apetīti - kas veicina pārēšanos,
• fizioloģisku kāri pēc noteiktiem ēdieniem – taukainiem, saldiem, sāļiem,
• veicina neapzinātu”autopilota” ēšanu – tu bieži pat neapzinies, ka kaut ko košļā,
• izraisa liekā svara uzkrāšanos,
• liekais svars uzkrājas noteiktā vietā uz vēdera – radot ‘tauku riepas’ efekts,
• rada grūtības zaudēt svaru – diētas ir neefektīvas,
samazina muskuļu masu, tādējādi vēl vairāk apgrūtinot notievēšanu un veselīga svara saglabāšanu,
• rada pilnīgu haosu arī citu sievietei svarīgu hormonu darbībā.
Bulciņu nomainīšana pret seleriju kātiem derēs tikai īslaicīgi. Un tas noteikti neatrisinās tavu stresu. Tas atgriezīsies atkal un atkal no jauna, liekot tev ēst vairāk un kritizēt sevi vairāk, par gribasspēka trūkumu.
Stresa radītās fizioloģiskās izmaiņas ir daudz spēcīgākas par tavu gribasspēku.
Pētījumi parāda, ka 82% sieviešu reaģē uz stresu ar stresa vai emocionālo ēšanu.
Stresa izraisīta un uzturēta pieņemšanās svarā ir daudzu brīnišķīgu, profesionālu, gudru sieviešu pēc 40 “mazais noslēpums”. Tu esi daudz sasniegusi, gan personīgi, gan profesionāli, bet šis "noslēpums" tev traucē sasniegt patiesu brīvību un virsotnes.
Par laimi tev ir izvēle. Pat divas!
Vieglākā ir nedarīt neko (vai uzsākt kārtējo diētu, kas, kā tu zini gan no augstāk izlasītā, gan no savas pieredzes, nav ilgtermiņa risinājums) un atļaut hroniskam stresam palēnām sagraut tavu veselību, ķermeņa aizsardzības spējas un palielināt risku saslimt ar virkni hronisku saslimšanu.
Tas ir fakts – stress padara mūs apaļīgas, lieko svaru noturīgu un novājēšanas mēģinājumus ilgtermiņā neefektīvus.
Stress šeit ir uz palikšanu. Tu vienkārši nevari atļauties to ignorēt. 
Vai sākt darīt  un sākt ēst apzināti!

Raksta autore
Dr. Inese Millere - ārste, apzinātas ēšanas trenere, stresa vadības konsultante. Viņa ir izveidojusi KaNeapestStresu.com, kur sievietes mācās pārvaldīt stresa un emociju izraisītu ēšanu, veidot veselīgas attiecības ar ēdienu un sevi, izrauties no diētu gūsta un pievienot vairāk viegluma, veiksmes un prieka savai veselībai, savai darba un personīgajai dzīvei izmantojot apzinātas ēšanas pieeju.  

Lasi arī:

http://www.jutieslabi.lv/2016/09/7izsalkumi.html

http://www.jutieslabi.lv/2016/10/dietas-ir-ka-antacidi-mums-nepieciesama.html

Nav komentāru: